Ar ko sākt: mērķis un galvenie komponenti
Datora salikšana sākas nevis ar skrūvgriezi, bet ar skaidru mērķi. Spēlēm galvenā loma ir videokartei, video montāžai un programmēšanai svarīgāks ir procesors un operatīvās atmiņas apjoms, bet biroja darbam pietiek ar procesoru, kuram ir integrētā grafika. Kad mērķis ir skaidrs, izvēlas astoņas pamatdaļas: procesoru, mātesplati, operatīvo atmiņu, videokarti, datu nesēju, barošanas bloku, korpusu un procesora dzesētāju. Secība ir svarīga, jo katra nākamā izvēle ir atkarīga no iepriekšējās. Procesors nosaka mātesplates ligzdu, mātesplate nosaka atmiņas paaudzi un formātu, videokarte nosaka barošanas bloka jaudu un korpusa garumu. Ja komponentus izvēlas pa vienam bez šīs loģikas, viegli nonākt pie daļām, kas fiziski vai elektriski nesader. Tieši tāpēc daudzi vispirms saliek kopējo sarakstu konfiguratorā un tikai tad sāk domāt par montāžu, jo kļūdu labāk atrast sarakstā nekā uz galda ar atvērtu korpusu.
Saderība: ligzda, čipsets un DDR paaudze
Pirmā un svarīgākā pārbaude ir procesora ligzda. AMD Ryzen 7000 un 9000 sērijas procesori izmanto AM5 ligzdu, vecākie Ryzen 5000 izmanto AM4. Intel 12., 13. un 14. paaudzes Core procesori izmanto LGA1700, bet Core Ultra 200S sērija izmanto LGA1851. Procesors no vienas ligzdas citā mātesplatē fiziski neiederas. Otrā pārbaude ir atmiņas paaudze. AM5 un LGA1851 mātesplates atbalsta tikai DDR5, AM4 tikai DDR4, bet LGA1700 platformā ir abu veidu mātesplates, tāpēc jāskatās konkrētā modeļa specifikācija. DDR4 un DDR5 moduļiem atslēgas izgrieziens atrodas citā vietā, tāpēc nepareizu moduli ligzdā ievietot nevar. Vērts pārbaudīt arī, vai mātesplatei ir BIOS versija, kas atbalsta izvēlēto procesoru, īpaši ja procesors ir jaunāks par mātesplates čipsetu. Ražotāja mājaslapā ir CPU atbalsta saraksts, kurā norādīta minimālā BIOS versija katram procesoram.
- AM5: Ryzen 7000/9000, tikai DDR5
- AM4: Ryzen 5000 un vecāki, tikai DDR4
- LGA1700: Intel 12.-14. paaudze, DDR4 vai DDR5 atkarībā no plates
- LGA1851: Intel Core Ultra 200S, tikai DDR5
Barošanas bloks un korpusa izmēri
Barošanas bloka jaudu nosaka galvenokārt videokarte un procesors. Videokartes ražotājs specifikācijā norāda ieteicamo barošanas bloka jaudu, un to vērts uzskatīt par minimumu, nevis mērķi, jo bloks ar rezervi strādā vēsāk un klusāk. Pārbaudiet arī savienotājus: jaunākām videokartēm bieži vajadzīgs 12V-2x6 (agrāk 12VHPWR) savienotājs, citām divi vai trīs 8 kontaktu PCIe savienotāji. Korpusam jāatbilst mātesplates formātam, piemēram, ATX, Micro-ATX vai Mini-ITX. Lielākā daļa ATX korpusu pieņem arī mazākas plates, bet ne otrādi. Pēc tam salīdziniet trīs izmērus ar korpusa specifikāciju: maksimālo videokartes garumu, maksimālo procesora dzesētāja augstumu un vietu radiatoram, ja izvēlēta šķidruma dzesēšana. Videokartes garums un dzesētāja augstums ir biežākie iemesli, kāpēc komplektācija pēdējā brīdī neiederas. Tāpat pārbaudiet barošanas bloka formātu, jo maziem korpusiem var būt vajadzīgs SFX bloks.
Montāžas secība soli pa solim
Strādājiet uz cietas, neelektrizējošas virsmas un pirms darba pieskarieties metāla korpusam, lai noņemtu statisko lādiņu. Vieglākais ceļš ir vispirms sagatavot mātesplati ārpus korpusa, uz tās kartona kastes. Atveriet procesora ligzdas fiksatoru, ievietojiet procesoru pēc stūra atzīmes bez spiešanas un aizveriet fiksatoru. Tad ievietojiet M.2 SSD un operatīvās atmiņas moduļus. Ja moduļi ir divi, mātesplates rokasgrāmatā norādīts, kuros slotos tos likt, parasti tas ir otrais un ceturtais. Pēc tam uzstādiet procesora dzesētāju: ja termopasta nav uzklāta rūpnīcā, pietiek ar zirņa lieluma daudzumu centrā. Tikai tad mātesplati ieskrūvē korpusā uz distanču statīviem. Seko barošanas bloks, videokarte augšējā PCIe x16 slotā un kabeļi: 24 kontaktu mātesplates barošana, 8 kontaktu procesora barošana, videokartes barošana, priekšējā paneļa pogas, USB un audio.
- Procesors, M.2 SSD un atmiņa uz mātesplates ārpus korpusa
- Dzesētājs, tad mātesplate korpusā
- Barošanas bloks, videokarte un visi kabeļi
Pirmā palaišana un BIOS iestatījumi
Pirms pirmās ieslēgšanas vēlreiz pārbaudiet, vai procesora 8 kontaktu kabelis ir pievienots, jo tas ir biežākais iemesls, kāpēc dators neieslēdzas. Monitora kabeli pievienojiet videokartei, nevis mātesplates video izejai. Pirmā palaišana ar DDR5 atmiņu var ilgt vienu vai pat vairākas minūtes, jo mātesplate apmāca atmiņas parametrus, tāpēc nesteidzieties to restartēt. Daudzām mātesplatēm ir diagnostikas gaismas diodes ar apzīmējumiem CPU, DRAM, VGA un BOOT, kas parāda, kurā posmā startēšana apstājusies. Kad BIOS ekrāns parādās, pārbaudiet, vai ir atpazīts procesors, pilns atmiņas apjoms un datu nesējs. Tad ieslēdziet atmiņas profilu XMP vai EXPO, jo bez tā moduļi strādā pamata ātrumā. Ja plānojat Windows 11, pārliecinieties, ka ieslēgts TPM (Intel PTT vai AMD fTPM) un Secure Boot. Ja mātesplate atbalsta BIOS atjaunināšanu no USB zibatmiņas, jaunākās versijas uzstādīšana ir labs pirmais solis.
Operētājsistēma un draiveri
Operētājsistēmu uzstāda no USB zibatmiņas, kas sagatavota ar ražotāja oficiālo rīku. Pēc instalācijas vispirms pieslēdziet internetu un ļaujiet sistēmai lejupielādēt atjauninājumus, jo daudz pamata draiveru nāk tieši tā. Tomēr trīs draiverus vērts uzstādīt pašam no oficiālajiem avotiem. Pirmais ir mātesplates čipseta draiveris no mātesplates vai procesora ražotāja mājaslapas, kas nodrošina pareizu enerģijas pārvaldību un USB darbību. Otrais ir videokartes draiveris tieši no NVIDIA, AMD vai Intel, jo sistēmas piedāvātā versija bieži ir vecāka. Trešais ir tīkla adapteris, īpaši Wi-Fi, ja tas netika atpazīts automātiski. Pēc tam pārbaudiet ierīču pārvaldniekā, vai nav ierīču ar dzelteno izsaukuma zīmi, un iestatījumos pārliecinieties, ka monitors strādā ar tā maksimālo atsvaidzes frekvenci, nevis ar noklusējuma 60 Hz. Visbeidzot uzstādiet pārējās perifērijas ierīču programmatūru.
Pārbaudiet saderību pirms pirkšanas
Lielāko daļu montāžas problēmu var novērst vēl pirms pirkšanas. Mūsu datoru konfigurators pārbauda svarīgākos saderības punktus automātiski: procesora un mātesplates ligzdu, atmiņas paaudzi, mātesplates formātu attiecībā pret korpusu, videokartes garumu, dzesētāja augstumu un barošanas bloka jaudu attiecībā pret kopējo patēriņu. Ja kāda daļa nesader, konfigurators to parāda uzreiz, un sarakstu var labot, nemainot visu komplektāciju. Tāpat ērti salīdzināt vairākus variantus, piemēram, AM5 un LGA1851 platformu ar vienu un to pašu videokarti. Kad saraksts gatavs, FPS kalkulatorā var aplēst, kā izvēlētais procesora un videokartes pāris tiek galā ar populārām spēlēm dažādās izšķirtspējās. Pēc tam atliek tikai sekot montāžas secībai, iziet cauri BIOS iestatījumiem un uzstādīt draiverus. Pirmā salikšana prasa dažas stundas, bet ar pārbaudītu sarakstu tā kļūst par paredzamu darbu.